Vestienas pagasts Talejas ezera krastā. Teika vēsta, ka kādreiz Velns sadusmojies uz vietējiem iedzīvotājiem un nodomājis tos apslīcināt, aizdambējot no ezera iztekošo Talejas upīti. Kādā naktī Velns dabūjis milzīgi lielu akmeni un nesis to pa gaisu. Velnam akmens tomēr izrādījies par smagu, līdz upei neaiznesis, to nolicis ezera malā un domājis atpūsties. Nostājies ar vienu kāju uz akmens un slaucījis sviedrus. No Velna smaguma kāja viņam iestigusi akmenī. Šinī brīdī dziedājis gailis un Velns dabūjis bēgt. No tā laika vēl tagad akmenī var redzēt dziļu kailas kājas nospiedumu. Arheoloģiskajā literatūrā akmens apzīmēts klasificēts kā senā reliģiskā kulta piemineklis – “pēdakmens”. Interesanti, ka netālu no akmens Talejas ezera krastos ir vairākas citas vēsturiski nozīmīgas vietas – Lindēnu un Boķu senkapi un apmetņu vietas.
