nav vajadzīgs ne c.lf.lv celteka.lf.lv www.celteka.lv
sākums | SLUDINĀJUMI | tuss | AL KLUBS | info | projekti | saites | pierakstīšanās| maršruti
             Vārds: Parole: ?

Wap versija: celteka.lv/wml/                Dzīvot ir labi, bet dzīvot zaļi - vēl labāk!   

Kultūrvēsturiskie
un dabas objekti
(materiāls sakārtots pa rajoniem un pagastiem)

www.autodoc.lv

English-Latvian translations
Angļu-Latviešu tulkojumi

Pasākumi, notikumi, jaunumi
Meklēt *pagastu
Jaunākie maršruti
- v80Q5CYt
- pVeMIAlvHcJQ
- UbtvmoDsPO
- MALNMCsoKYGNoBFQ
- IUVq6bcP


Nosaki savas upes tīrības pakāpi
Urtānu projektā!

Ceļtekas maršruti

Izraudzītais maršruts:

Ziemeļvidzemes akmeņu bagātības Ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu veiksmīgi norisinājās kārtējie vides izglītības pasākumi projektu "Zaļie pārgājieni" un "Zaļā prakse —2006" ietvaros. Teksta un fotogrāfiju autors Aivars Jakovičs (2006 gadā)
Nosaukums apraksts Apskates objekts Var uz Piezīmes
Pugu akmeņu krāvums Mūsu pārgājiena ieskaņu veido Jēču dabas takas sakopšanas talka. Atjaunojam laipas pāri purvainai zemienei pie slavenā Pugu akmeņu krāvuma. Pugu akmeņu krāvums Pugu pēdakmens Tieši uz šo intriģējošāko apkārtnes objektu tūristi mēdz doties pa taku no "Grantiņu" autobusa pieturas (pie Valmieras — Rūjienas šosejas).
Jēču dzirnavas Taka no talkas vietas uz Jēču dzirnavām ved cauri "bebru paradīzei". Diemžēl katastrofālais sausums meža celtnieku populāciju spiedis pārcelties uz citu vietu. Mežmalā ganās Jēču saimnieka Daiņa Ozola aprūpētais savvaļas govju ganāmpulks un drīz esam arī pie viņa mājās. Jēču dzirnavas Šeit klusajā pierobežas pagasta nomalē pamazām veidojas rosīgs vides tūrisma centrs. Dainis ir Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta ģeologs, pēc aicinājuma īsts dabas pētnieks un ģeoloģijas popularizētājs.
Jēču dzirnavu parks Jēču dzirnavu parkā iepazīstamies ar viņa savākto akmeņu kolekciju. Tā plašajā laukumā izvietota grupās pēc laukakmeņus veidojošā ieža izcelsmes. Atsevišķi aplūkojami no zemes dzīļu karstumā izkusušās vielas veidotie magmatiskie ieži — sārtie un gaišpelēkie granīti un pelēkmelnie dolerīti. Akmeņus, kuriem diezgan precīzi var noteikt izcelsmes vietu, ģeologi dēvē par vadakmeņiem. Tā sarkanie rapakivi granīti ar lieliem laukšpata kristāliem ledāja darbības rezultātā atceļojuši no Ālandu salām, sārtie — no Dienvidrietumu Somijas, bet brūnganie – no Vīborgas novada Dienvidaustrumu Somijā. Savrupi novietoti nogulumieži — kaļķakmeņi un smilšakmeņi. Blīvie ap 400 miljonus gadu vecie kaļķakmeņi ar seno jūras iemītnieki fosīlijām atnesti no Ziemeļigaunijas un Baltijas jūras, savukārt porainais kaļķakmens — šūnakmens vai avotkaļķis — izgulsnējoties no kaļķainiem avotu ūdeņiem, tepat Latvijā turpina veidoties vēl tagad. No Daiņa stāstījuma uzzinām, ka zemes dziļumos spaidītos un pārkristalizētos iežus ar raksturīgu joslainu uzbūvi sauc par metamorfiem iežiem. Lielu daļu no šīs iežu grupas veido gneisi, kuru struktūrā ietilpst daudz gaišo laukšpata (gaišie iesārtie — stūrainie un apaļīgie kristāliņi) un kvarca (pelēcīgi stiklainie, neregulārie graudi) minerālu. Tumšos un pelēkmelnos iežos dēvē par amfibolītiem. Tajos dominē melns minerāls — ragmānis. Metamorfo iežu laukumā ieraugam tautā par strīķakmeni dēvēto kvarcītu. Pēc izskata tas atgādina smilšakmeni. Atšķiras tikai šo iežu veidošanās process un cietība. Kvarcīti ir daudz cietāki un blīvāki, veidojušies smilšu graudiņiem zemes dzīļu karstumā pārkristalizējoties un savstarpēji "saaugot".
Panku bedrīšakmens Parka paša malā pasākuma dalībnieku uzmanību saista Panku bedrīšakmens. Panku bedrīšakmens Latvijā bedrīšakmeņi visvairāk atrasti Ziemeļvidzemē. No tiem pazīstamākais ir Lielais Daviņu akmens Bērzaines pagastā. Daži pētnieki akmeņu iedobumiņus saista ar ziedojumu novietošanu, citi — ar Saules, Mēness vai zvaigžņu pielūgsmi, vēl citi domā, ka to struktūras veido noteiktu zvaigznāju kartes. Arheologi šos akmeņus mēdz datēt ar vēlo neolītu vai bronzas laikmetu un ierindo seno kulta pieminekļu kategorijā.
Bļodakmens Otrs interesants kultūrvēsturiskais akmens atrodas kādus 100 m ziemeļaustrumos no dzīvojamās mājas lauka malā. Jēču bļodakmens Šķiet, tas saglabājies savā vēsturiskajā vietā un Dainis pēc raksturīgās bļodveida iedobes akmenī. to nodēvējis par Jēču bļodakmeni. Bļodakmeņi senatnē lietoti kā ziedojuma altāri, taču ne vienmēr bez rūpīgas arheoloģiskas izpētes konstatējama to atšķirība no visai līdzīgajām dzirnakmeņu sagatavēm.
Velna gulta Nākamajā rītā dodamies Naukšēnu virzienā. Ziemeļaustrumos no "Andricēnu" mājām jau pa gabalu lauka vidū iezīmējas divu varenu akmeņu aprises. Vienam no tiem piramidāla, bet otram savdabīga gultas veida forma. Velna gulta Piramidālais akmens ir augstāks, taču tam nav zināms nosaukums. Kādu laiku pie tā bija novietota plāksnīte ar maldinošu uzrakstu "Velna gulta". Tagad, saskaņojuši savu rīcību ar Naukšēnu pagasta vadību, mēs šo plāksnīti pārvietojam uz pienācīgo vietu. Nākamie apmeklētāji vairs netiks maldināti.
Akmeņi No Velna gultas dodamies uz Naukšēniem. Pie ciemata saulainā izcirtumā starp avenājiem un celmiem atklājas plašs laukakmeņu klājiens. Šādi veidojumi radušies Ledus laikmeta beigās ledāju kušanas ūdeņu spēcīgāko straumju vietās. Pāris simtus metru tālāk —egļu mežā aplūkojam Limbu dižakmeni. Limbu dižakmens
Naukšēnu muiža Pēc gājiena pa brikšņaino mežu uz brīdi baudām civilizētas vides komfortu Naukšēnu centrā. Naukšēnu muižas apbūve Šeit muižas pilī iekārtota sociālās korekcijas izglītības iestāde un muzejs. "Naukšēni". Cauri Naukšēniem līdz Rūjienai 6 km garā posmā pa izteiksmīgu, ledāja kušanas ūdeņu veidotu, senleju plūst Rūja.
Rūjienas pilskalns Krāšņās ainavas un siltā rudens Saule sekmē možo noskaņojumu un drīz jau esam pie varenā Rūjienas pilskalna. Rūjienas viduslaiku pils Rūjienas dzirnavu dambis Ceļotāji pa to var droši pāriet Rūjas pretējā krastā, lai aplūkotu ap 10 m augsto smilšakmens atsegumu, kurā kādreiz atradusies diezgan ievērojamā Jeru ala.
Krustakmens Rūjienā bijušās mācītājmuižas parkā apskatām savdabīgu viduslaiku krustakmeni. Krustakmens Pilsētas centrā ceļotāju uzmanību saista tēlnieka Kārļa Zemdega Latvijas atbrīvošanās cīņu dalībniekiem veltīto pieminekli "Tālavas taurētājs".
Ķoņu kalns Pēc pusdienām dodamies uz mūsu maršruta noslēguma vietu — 5 km attālo Latvijas dižāko drumlinu pauguru - Ķoņu kalnu. Ķoņu kalns Gan teikas, gan apkārtējo ļaužu ieradums šeit svinēt Jāņu un citus tautas svētkus, gan arī kalna izcilās formas ļauj Ķoņu kalnu uzskatīt par iespējamu senā kulta vietu. Pagājušā gadsimtā kalna rietumu nogāzē ierīkots grants karjers. Darbi turpinās arī šodien. Spriežam par to, kas sirreālās Mēnesim līdzīgās kalna paliekas atjaunos Latvijas ainavai raksturīgās formās. Šodien kultivētā postmodernā estētika to nepaģēr.

 

---------------------------------
© S.o. "Ceļteka"

Ziedojumi
Gribi arī savu lapu šeit? Zvani 29429518

Piedāvājam ievietot informāciju par dažādām tūrisma un atpūtas vietām, naktsmītnēm, ēstuvēm.
Interesēties
Programmēšana un dizains - Veidojam mājas lapas, logo, programmējam datubāzes un lietojumprogrammas.
English-Latvian freelance translator | Tulkojumi no angļu valodas | Paaugstināt Jūsu lapas reitingu meklētājos